Aptaukošanās - norma?

Vai aptaukošanās kļūst par jaunu normu Eiropā?

Doctus . | 2014. gada 25. februāris

Liekais svars Eiropā ir tik izplatīts, ka šis risks kļūst par „jaunu normu", apmēram trešā daļa pusaudžu ir smagāka, nekā ir rekomendēts viņu vecumā, paziņojumā vēsta Pasaules Veselības organizācija (PVO).  

Ziņojumā par aptaukošanās līmeni 53 PVO Eiropas reģiona valstīs Apvienoto Nāciju veselības aģentūra uzsver, ka 27% 13 gadīgu bērnu un 33% 11 gadīgu bērnu ir ar lieko svaru.

Zsuzsanna Jakab, PVO reģionālā direktore uzsver, ka mūsu pieņēmumi par to, kas ir norma mainās, liekais svars tagad ir tik bieži sastopams, ka tas vairs nav nekas neparasts. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka jaunā paaudze izaug ar aptaukošanos kā jaunu normu. Pie augstās aptaukošanās proporcijas viņa vaino augsto mazkustības līmeni kombinācijā ar ēšanas kultūru (lēti, ātri pagatavojami pārtikas produkti ar augstu cukura, sāls un tauku saturu). Viņa šo kombināciju nosauca par nāvējošu.

Pēc ziņojuma datiem visaugstākie aptaukošanās rādītāji starp 11 gadus veciem zēniem un meitenēm tika novēroti Grieķijā, Portugālē, Īrijā un Spānijā, savukārt viszemākā proporcija bija Nīderlandē un Zviedrijā.

Fizisko aktivitāšu trūkums ir šīs problēmas atslēga. 23 no 36 valstīm vairāk nekā 30% zēnu un meiteņu 15 gadu vecumā un vēlāk nenodarbojas ne ar kādām fiziskām aktivitātēm. Starp pieaugušajiem, sieviešu proporcija, kuras nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm variē no 16% Grieķijā un 17% Igaunijā līdz 71% Maltā un 76% Serbijā.

PVO rekomendē bērniem 5 -17 gadu vecumā vismaz 60 minūtes vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes katru dienu un pieaugušajiem vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes nedēļā.

Joao Breda, PVO uztura, fizisko aktivitāšu un aptaukošanās eksperts uzsvēra, ka cilvēku apkārtējai videi - pilsētas iekārtojumam, skolām un darbavietām - ir būtiski nozīmīga loma fizisko aktivitāšu veicināšanā. Jāizveido tāda apkārtējā vide, kur fiziskās aktivitātes un veselīgs ēdiens kļūst par pašsaprotamu izvēli. Viņš uzsvēra, ka fiziskās aktivitātes un veselīga ēdiena izvēle ir jāņem ļoti nopietni visās vidēs: skolās, slimnīcās, pilsētās un darbavietās.

Ziņojumā ir arī atklāts, ka ir dažas valstis, piemēram, Francija un dažas Skandināvijas valstis, kurās ir izdevies apstādināt aptaukošanās epidēmiju. Šajās valstīs tika ieviestas stratēģijas, lai samazinātu aptaukošanās epidēmiju: veicināja dārzeņu un augļu lietošanu skolās, palielināja nodokļus atsevišķām produktu grupām, lai mazinātu šo produktu patēriņu, kontrolēja reklāmas, veicināja fiziskās aktivitātes. Visu šo pasākumu komplekss ļauj nedaudz samazināt aptaukošanās proporciju sabiedrībā. 

Pirmavots: Kelland K. WHO sees risk of obesity becoming the new norm in Europe. Reuters, Feb 24, 2014.

Laicīgi noķerts vēzis ir uzvarams

Latvijas Urologu asociācija: vīriešu mirstība no vēža ir ievērojami augstāka

nekā sievietēm

2014. gada 4. februārī -- Atzīmējot Pretvēža dienu, Latvijas Urologu asociācija šoreiz īpaši vērš sabiedrības uzmanību vīriešu saslimstībai ar vēzi. Vīriešu mirstības rādītāji no ļaundabīgiem uroloģiskiem audzējiem ir 2-3 reizes augstāki nekā sievietēm. Atšķirībā no sievietēm, vīriešiem slimības atklāj daudz ielaistākās stadijās.

Izplatītākie uroloģiskie audzēji vīriešiem ir priekšdziedzera jeb prostatas vēzis, nieru vēzis, urīnpūšļa vēzis un sēklinieku vēzis. 2012. gadā no prostatas vēža miruši 394 vīrieši. Ar nieres ļaundabīgu audzēju miruši 135 vīrieši (72 sievietes), ar urīnpūšļa audzēju – 155 vīrieši (60 sievietes). 2012. gadā prostatas vēzis pirmreizēji diagnosticēts 1048 jauniem pacientiem, nieru vēzis 250 vīriešiem, bet urīnpūšļa vēzis 301 vīrietim. Latvijā 75% vīriešu sāk ārstēt jau akūtu kaiti, nevis plānveida kārtā.

Statistika rāda, ka katram desmitajam vīrietim dzīves laikā konstatē ļaundabīgu prostatas audzēju. Lai arī mūsdienu medicīnas iespējas ļauj sekmīgi to ārstēt, Latvijā ik gadus turpina pieaugt vīriešu skaits, kas no tā mirst. Satraucoša ir tendence, ka mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 59 gadiem pieaudzis par 16%. 2012. gadā jaunākais no prostatas vēža mirušais Latvijā vēl nebija sasniedzis 40 gadu vecumu. Lielākoties Latvijas vīrieši prostatas vēža ārstēšanu uzsāk ielaistā slimības stadijā.

Latvijas Urologu asociācijas prezidents, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs asoc. prof. Egils Vjaters norāda: “Prostatas vēzis ļoti atšķiras no citiem audzējiem. Bieži tas iekapsulējies «mierīgi guļ» prostatā, neizraisot nekādus veselības traucējumus vairākus gadus un pat gadu desmitus. Kad parādās sūdzības, pacientam visbiežāk jau ir sākotnējas metastāzes kaulu sistēmā – sāp mugura, gūžas.”

Agrīnās stadijās prostatas vēzis ir pilnībā izārstējams, tāpēc pēc 45 gadiem profilaktiskās pārbaudes pie ārsta jāieplāno līdzīgi kā automašīnas tehniskā apskate ik gadu. Pirmā pārbaude ir pavisam vienkārša – jāveic prostatas specifiskā antigēna jeb PSA tests, nododot asins analīzes.

Latvijas Urologu asociācijas prezidents, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs asoc. prof. Egils Vjaters norāda: “Augsts PSA līmenis, ko rada prostata, ir pirmā norāde, ka varētu būt vajadzīgas papildu pārbaudes. Paaugstinātam PSA līmenim var būt dažādi iemesli, tas var liecināt par prostatas iekaisumu, labdabīgu prostatas hiperplāziju vai arī prostatas vēža iespējamību. Tāpēc noteikti jākonsultējas ar ārstu, lai precizētu izmainītā PSA iemeslus.”

Prostatas vēža riska faktori ir saistāmi ar vecumu virs 50 gadiem, ģimenes anamnēzi, ja tuvos rados kādam bijis prostatas vēzis, kā arī nozīme ir uzturam – dzīvnieku tauki, maz augļu, dārzeņu un zivju var palielināt risku.

Satraukumu rada arī vēlīni diagnosticēti nieru un urīnpūšļa vēži vīriešiem. 2012. gadā no nieru vēža mirušo vīriešu skaits bija divas, bet urīnpūšļa vēža mirušo vīriešu skaits pat trīs reizes lielāks nekā sieviešu. Skarbā statistika skaidrojama ar to, ka vīrieši nelabprāt apmeklē ārstu, jo īpaši urologu un uz pārbaudēm dodas vien tad, kad simptomi jau ir akūti, bet ļaundabīgie audzēji attīstījušies līdz pēdējām stadijām. Kā riska faktori šīm ļaundabīgajām slimībām jāmin smēķēšana, ķīmiskas un kancerogēnas vielas, kas saistītas ar arodu, paaugstināts asinsspiediens un aptaukošanās.

Savukārt gados jauni vīrieši parasti nedomā par saslimšanu ar ļaundabīgām slimībām, taču sēklinieku vēzis visbiežāk skar tieši jaunus vīriešus. Pie riska faktoriem pieskaitāma iedzimta sēklinieku nenoslīdēšana, neauglība, fiziskas aktivitātes trūkums.

Prof. Egils Vjaters norāda: “Esam pieraduši, ka vēl nesen onkoloģisko slimību kontekstā sabiedrībā runāja tikai par sieviešu saslimšanu. Tomēr šogad īpaši vēlamies uzsvērt vīriešu veselības jautājumus. Pēdējā pusgada laikā ar Tēva dienai veltīto “Pīļu skrējienu”, Uroloģijas dienu bezmaksas izmeklējumiem un konsultācijām, kā arī plašām aktivitātēm Ūsu mēneša laikā esam uzrunājuši Latvijas vīriešus gan Rīgā, gan attālākos Latvijas reģionos un redzam rezultātu. Vīrieši aktīvi izmantojuši bezmaksas asins analīzes uz PSA jeb prostatas specifiskā antigēna testu. Pērn notikušās akcijas laikā aptuveni 10% vīriešu analīžu rezultāti atklāja paaugstinātu PSA līmeni. Atklāti arī jauni vēža gadījumi. Prostatas vēzi izārstējušie vīrieši informējuši draugus un paziņas, arī tādā veidā savlaicīgi atklāti jauni gadījumi.”

Pacients (68 gadi), kas sekmīgi izārstējis prostatas vēzi, stāsta: “Vīriešu lielākā problēma ir nezināšana. Es agrāk pat nezināju, ka ir tāds ārsts urologs. Man pavisam nejauši paveicās nokļūt pie ārsta savlaicīgi. Tagad mudinu savus draugus un paziņas veikt izmeklējumus. Esmu vienu draugu sākumstadijā izglābis, aizsūtot pie ārsta. Priecājos, ka arvien aktīvāk publiski tiek runāts tieši par vīriešu veselību.”

Rūpējoties par vīriešu veselību, Latvijas Urologu asociācija sadarbībā ar Draugiem.lv ir izstrādājusi īpašu aplikāciju, ar kuras palīdzību vīrieši var novērtēt savu veselības stāvokli. Vīrieša veselības tests pieejams www.draugiem.lv/viriesaveseliba/veselibastests

Statistikas dati

Saskaņā ar Latvijas veselības aprūpes 2012. gada statistikas gadagrāmatas datiem, ļaundabīgi audzēji ieņem 2.vietu iedzīvotāju mirstības ziņā pēc sirds un asinsvadu slimībām. Kopumā 2012.gadā Latvijā tika reģistrēti 11 535 pirmreizēji vēža pacienti. Visbiežāk tika atklāts ādas vēzis, kam sekoja kolorektālais jeb zarnu vēzis, plaušu, krūts un prostatas vēzis. Arī pērn, 2013.gadā, Latvijā vēzis atklāts ap 11 000 cilvēku. 2012.gadā no dažādiem vēža veidiem Latvijā miruši 6016 iedzīvotāji. No tiem 7% ir vīrieši, kas miruši ar prostatas vēzi. Izplatītākās pirmreizēji reģistrētās ļaundabīga audzēja diagnozes vīriešiem 2012.gadā: prostatas vēzis (1048 jauni gadījumi), plaušu vēzis (866 jauni gadījumi), kolorektāli audzēji (571 jauns gadījums), ādas ļaundabīgi audzēji, izņemot melanomu (527 jauni gadījumi), kuņģa vēzis (307 jauni gadījumi), urīnpūšļa vēzis (301 jauns gadījums), nieru vēzis (250 jauni gadījumi), aizkuņģa dziedzera vēzis (187 jauni gadījumi).

Pasaules Pretvēža diena

Ik gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Pretvēža diena. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību cīņai ar ļaundabīgo audzēju, veicināt savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu, kā arī uzsvērt veselīga dzīvesveida un profilakses nozīmi. Šogad moto ir “Atmaskot mītus”, norādot, ka sabiedrībā joprojām eksistē mīti par saslimstību ar vēzi. Vairāk informācijas: http://www.worldcancerday.org/

Latvijas zinātnieki pēta

RSU veikts pētījums par insulta diagnostiku ar datortomogrāfiju

Doctus . | 2014. gada 31. janvāris

Rīga Stradiņa universitātē (RSU) veikts pētījums par insulta diagnostiku, tā radīto ietekmi un ārstniecības izmaiņām galvas smadzenēs, izmantojot jaunākās datortomogrāfijas izmeklējumu metodes. Pētījuma mērķis bija raksturot galvas smadzeņu asins apgādi jeb perfūziju akūta išēmiska insulta pacientiem, izmantojot datortomogrāfiju. Datortomogrāfijas perfūzija ir principiāli jauns funkcionāls izmeklējuma veids, kurā var noteikt audu dzīvotspēju akūta insulta gadījumā.  

Šī pētījuma rezultāti liecina, ka, izmantojot kombinētu datortomogrāfijas attēldiagnostiku galvas smadzenēm, galvas un kakla asinsvadiem, ir iespējams agrīni noteikt dažādus galvas smadzeņu išēmisku bojājumu veidus. Tāpat analizēta smadzeņu asins apgādes saistība ar pārmaiņām asinsvados un novērtētas vizuālās diagnostikas iespējas potenciālā iznākuma paredzēšanā un ārstēšanas taktikas izvēlē. Pētījums veikts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Išēmiju (traucētu asiņu piegādi) galvas smadzenēs visbiežāk rada emboli, kas atraujas no bojātas asinsvada sieniņas (ateroskleroze) vai no sirds kambariem (kardioembolija). Ja insultu diagnosticē savlaicīgi, tad rodas iespēja veikt aktīvu ārstēšanu jeb asinsvada rekanalizāciju, bet, ja diagnozi nosaka vēlīni, tad smadzeņu bojājums un neiroloģisks defekts kļūst neatgriezenisks.

Akūts insults ir viens no galvenajiem mirstības, demences un invaliditātes cēloņiem pasaulē. Maijas Radziņas promocijas darbs „Smadzeņu perfūzija akūta insulta pacientiem ar aterosklerotiskām izmaiņām brahiocefālos asinsvados" ir veltīts vienai no aktuālākajām mūsdienu problēmām - akūta išēmiska insulta savlaicīgai attēldiagnostikai.

Pētījumu „Smadzeņu perfūzija akūta insulta pacientiem ar aterosklerotiskām izmaiņām brahiocefālos asinsvados" promocijas darba formā veikusi Maija Radziņa. Viņas promocijas darba aizstāvēšana notiks pirmdien, 3. februārī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes „Medicīnas" promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.

Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, un tā zinātniskā vadītāja ir dr. habil. med. profesore Gaida Krūmiņa, Rīgas Stradiņa universitāte. Oficiālie recenzenti - dr. habil. med. profesors Oskars Kalējs, Rīgas Stradiņa universitāte (Latvija); dr. habil. med. asociētais profesors Igors Aksiks, Latvijas Universitāte; dr. med. asociētā profesore Jūratė Dementavičienė, Viļņas Universitāte (Lietuva). Promocijas darba zinātniskie konsultanti - dr. med. docente Evija Miglāne, Rīgas Stradiņa universitāte (Latvija); dr. med. docents Kārlis Kupčs, Rīgas Stradiņa universitāte (Latvija).

• Maijas Radziņas disertāciju atradīsiet RSU mājaslapā http://www.rsu.lv/petnieciba/promocija/aizstavetie-promocijas-darbi.

Par Rīgas Stradiņa universitāti Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Tās 10 fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām jau 12 gadus ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas. RSU šobrīd studē 7400 studentu, to skaitā, vairāk nekā 1050 pastāvīgi ārvalstu studenti. Papildu informācija par RSU ir pieejama interneta mājas lapā www.rsu.lv. Sekot līdzi Rīgas Stradiņa universitātes jaunumiem var arī sociālajos tīklos Twitter, Facebook, Draugiem.lv un YouTube. Par RSU aktualitātēm var uzzināt arī RSU studentu radio „Runā Skaļāk" - http://runaskalak.lv.

Papildu informācijai Edijs Šauers, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Tālr.: 67409223, mob. tālr.: 29471298, e-pasts: edijs.sauers@rsu.lv

Aptaukoto aknu ārstēšana

Valproiskābe ārstē adipozitātes ierosinātu taukaino aknu hepatozi

Doctus . | 2014. gada 3. februāris

Džona Hopkina universitātes zinātnieki atklājuši, ka valproiskābei, kas ir plaši izrakstīta epilepsijas ārstēšanai, ir papildus efekts - tā mazina tauku akumulāciju aknās un mazina glikozes līmeni adipozām pelēm.Aknu taukainā hepatoze var novest pie aknu mazspējas; to bieži izraisa adipozitāte un trekna ēdiena uzņemšana. Aptaukošanās arī saistīta ar 2.tipa cukura diabēta attīstību, kas traucē ķermenim uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs. Aptaukošanās ir attīstītajā pasaulē strauji pieaugoša problēma, šobrīd skar vismaz 90 miljonus ASV iedzīvotāju.

Pētot, kā CYP450 metabolizē valproiskābi, zinātnieki secināja, ka tā aktivē AMPK proteīnu, kas jau pazīstams kā mērķis tiem medikamentiem, kurus izmanto metabolo traucējumu ārstēšanai, piemēram, 2.tipa cukura diabētam un aptaukošanās gadījumā. Cilvēkam CYP450 saimē ir 57 enzīmi, vairāki no tiem mijiedarbojas ar valproiskābi, pētījuma laikā pierādīts, ka valproiskābe var aktivēt AMPK pelēm un cilvēka hepatocītos, atkarībā no tās koncentrācijas.

„Bija aizraujoši atklāt, ka valproiskābe spēj aktivēt AMPK", stāsta Narmandje Bumpus, farmakoloģijas profesors. „Kas ir pat labāk, ir tā blakusproduktu spēja aktivēt AMPK zemākās devās. Tā ir laba īpašība, ja mēs gribam ar laiku to sākt izmantot cilvēku ārstēšanā".

Zinot, ka valproiskābi metabolizē CYP450 enzīmi, pētnieku grupa pievienoja CYP450 inhibitoru peles un cilvēka hepatocītiem un secināja, ka AMPK vairs netiek aktivēts. Tas ļāva atklāt, ka ne pati valproiskābe, bet tās metabolisma blakusprodukti ir tie, kas aktivē AMPK. Lai šo versiju pierādītu, tika pievienotas četras ķīmiski modificētas medikamenta formas un secināts, ka derivāti aktivē AMPK bez valproiskābesm klātbūtnes. Bez tam, tika panākta intensīvāka AMPK aktivācija, ar ievērojami zemāku koncentrāciju. Lai izpētītu valproiskābes metabolismu dzīvos organismos, valproiskābe tika dota adipozām pelēm ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, taukaino hepatozi un strauju svara pieaugumu. Pelēm, kas saņēma valproiskābi, samazinājās glikozes līmenis asinīs, samazinājās svars un tauku akumulācija aknās, kamēr pelēm, kuras nesaņēma medikamentu, svars palika nemainīgs. „Veselības uzlabojums, ko novērojām adipozām pelēm ir iedvesmojošs", saka Bumpus. „Mēs ceram šādus rezultātus sasniegt arī cilvēkiem, kuri lieto valproiskābi."

Avots: Johns Hopkins Medicine. "Obesity-induced fatty liver disease reversed in mice." ScienceDaily, 29 January 2014.

Cilvēkiem četras pamatemocijas

Zinātnieki atklāj: cilvēkiem ir četras pamatemocijas

Doctus . | 2014. gada 4. februāris

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kuru prāta stāvokli var izsecināt no to sejas izteiksmēm. Pieņemts uzskatīt, ka ir 6 pamatemocijas, kuras ir plaši pazīstamas un viegli interpretējamas caur vairākām sejas izteiksmēm, neatkarīgi no kultūras vai valodas. Tās ir: prieks, skumjas, bailes, dusmas, pārsteigums un riebums. Jauns pētījums parāda, ka patiesībā, ir tikai četras!

Jauns pētījums, publicēts Glāzgovas Universitātes žurnālā „Current Biology", sešu emociju vietā iesaka četras. Viņi pie šiem secinājumiem nonāca, pētot sejas muskulatūras iesaisti sejas mīmikas veidošanā, kā arī laika logu, kurā šie muskuļi tiek aktivēti. Neiroloģijas un psiholoģijas zinātņu komanda skaidro, ka prieks un skumjas ir skaidri izšķirami, bet bailēm un pārsteigumam ir kopīgs signāls - plaši atvērtas acis - jau pirmajos mīmikas rašanās mirkļos. Līdzīgi arī dusmām un riebumam ir raksturīgs saraukts deguns. Tie ir šie agrie mīmikas signāli, kas atspoguļo pamata draudu mīmikas signālus. Vēlāk, mīmikai attīstoties dinamikā, veidojas „klasiskās" sejas izteiksmes. Galvenais pētnieks dr.Rachael Jack skaidro: „Mūsu rezultāti ir saskaņā ar evolucionāriem priekšstatiem, ka mīmikas signāli ir radīti gan bioloģiska, gan sociāla spiediena rezultātā, lai to funkcija būtu optimāla". Pirmkārt, ātrie briesmu mīmikas signāli piešķir priekšrocības citiem, dodot iespēju ātrai bēgšanai. Otrkārt, fizioloģiska priekšrocība mīmikas rādītājam - sarauktais deguns pasargā no potenciāli bīstamu daļiņu ieelpošanas, un plati pavērtas acis palielina vizuālās informācijas uztveri, kas var būt vērtīgi bēgšanai - tas ir noderīgi, kad mīmikas izmaiņas strauji pārmainās. Tas, ko parāda šis pētījums, ir, ka ne visi sejas muskuļi vienādi iesaistās sejas izteiksmes veidošanā, bet drīzāk attīstās laikā, kas atbalsta hierarhiju - bioloģiskā pamata un pēcāk sociāli specifiskā informācija. Pētījums tika veikts, izmantojot kameras, lai izveidotu trīsdimensiju attēlus; pētījumā piedalījās speciāli trenēti cilvēki, kuri spējīgi aktivēt visus 42 sejas muskuļus neatkarīgi. Tieši šādā veidā pētnieki secināja, ka agrajās mīmikas stadijās bailes/pārsteigums un dusmas/riebums ir vienādas un tikai emocijas attīstības gaitā kļūst ižķiramas. Pētījumu plānots turpināt, pētot dažādu kultūru atšķirīgās mīmikas un emocijas, īpaši Austrumāzijas populācijā, kur jau izsenis emociju izrādīšanai vairāk iesaistītas acu kustības un pārmaiņas, ne mutes, kā raksturīgs rietumniekiem. Avots: University of Glasgow. "Written all over your face: Humans express four basic emotions rather than six." ScienceDaily. ScienceDaily, 3 February 2014.

Gulētiešana

Konkrēts gulētiešanas laiks ir būtisks bērna kognitīvo spēju attīstībai

Doctus . | 2013. gada 9. jūlijs

Neregulārs gulētiešanas laiks bērniem trīs gadu vecumā ir neatkarīgs riska faktors zemākiem kognitīvo spēju rādītājiem zēniem un meitenēm septiņu gadu vecumā, secināts Londonā veiktā pētījumā.  

Meitenēm, bet ne zēniem, kurām nav konkrēts gulētiešanas laiks septiņu gadu vecumā ir statistiski ticami zemāki lašīšanas, rēķināšanas un telpisko spēju rādītāji, nekā meitenēm, kuras iet gulēt konkrētā laikā katru vakaru. Šim efektam ir tendence uzkrāties, jo iešana gulēt dažādos laikos pirmajos septiņos dzīves gados ir saistīta ar zemākiem kognitīvo spēju rādītājiem zēniem un meitenēm.

Pētījumā tika iekļauti 11 178 bērni 7 gadu vecumā, kuri dzīvo Lielbriānijā. Bērnu vecākiem tika jautāts par bērna gulētiešanas laikiem trīs, piecu un septiņu gadu vecumā. Kognitīvo spēju novērtējums tika veikts septiņu gadu vecumā.

Par konkrētu gulētiešanas laiku tika uzskatīts, ja bērns vienmēr vai gandrīz vienmēr iet gulēt vienā un tajā pašā laikā. Bērnu īpasvars, kuriem nebija konkrēts gulētiešanas laiks samazinājās no 19,5% trīs gadu vecumā līdz 9,1% 5 piecu gadu vecumā un 8,2% septiņu gadu vecumā.

Septiņu gadu vecumā, analizējot kognitīvās spējas saistībā ar gulētiešanas laiku, tika secināts, ka meitenēm, kurām nebija konkrēts gulētiešanas laiks bija statistiski ticami zemāki lasīšanas (bēta -0,22), rēķināšanas (bēta -0,26) un telpiskās uztveres (bēta -0,15) rādītāji. Starp zēniem šādu saistību nenovēroja. 

Neregulārs gulētiešanas laiks trīs gadu vecumā ir saistīts ar zemākiem kognitīvo spēju rādītājiem septiņu gadu vecumā gan zēniem, gan meitenēm: lasīšana (bēta -0,10 meitenēm un -0,20 zēniem), rēķināšana (bēta -0,16 meitenēm un -0,11 zēniem) un telpiskā uztvere (bēta -0,13 meitenēm un -0,16 zēniem).

Neregulārs gulētiešanas laiks piecu gadu vecumā ir saistīts vienīgi ar zemākiem lasīšanas rādītājiem meitenēm (bēta -0,15) un sliktākiem rēķināšanas rādītājiem zēniem (bēta -0,14).

Meitenēm, kurām nebija konkrēts gulētiešanas laiks trīs, piecu un septiņu gadu vecumā, bija statistiski tiacami zemāki lasīšanas (bēta -0,36), rēķināšanas (bēta -0,51) un telpiskuma uztveres (bēta -0,40) rādītāji septiņu gadu vecumā. Savukārt zēniem, kuriem nebija konkrēts gulētiešanas laiks divos no šiem trim vecumiem, bija statistiski ticami zemāki lasīšanas (bēta -0,28), rēķināšanas (bēta -0,22) un telpiskās uztveres (bēta -0,26) rādītāji septiņu gadu vecumā. 

Pētnieki atklāja, ka bērna gulētiešana dažādos laikos ir neatkarīgs risks faktors sliktākām kognitīvajām spējām vēlākā vecumā. Bērna gulētiešana vienā un tajā pašā laikā ir svarīgs faktors bērna kognitīvo spēju attīstībai, neatkarīgi no citiem ģimenes apstākļiem.

Pirmavots: Kelly Y, et al. Time for bed: associations with cognitive performance in 7-year-old children: a longitudinal population-based study. J Epidemiol Community Health 2013.